Berta.me

  1. Izdoti žurnāli “Arterritory sarunas 7” un “Sarunas ar kolekcionāriem 6”

    2019. gada vasaras izskaņā grāmatnīcu, muzeju un galeriju veikalu plauktos nonākuši mākslas portāla Arterritory.com gadskārtējie izdevumi “Arterritory sarunas 7” un “Sarunas ar kolekcionāriem 6” latviešu valodā, kuros apkopotas iedvesmojošas un aizraujošas sarunas ar spilgtām mūsdienu vizuālās mākslas un kultūras personībām.

    Sarunas ir veids kā uzzināt par mākslu un iepazīties ar to. Arterritory vienmēr ir svarīgi sagādāt vispareizāko jautājumu savam sarunbiedram - tādu, kas viņam palīdzētu atklāt savu pasaules redzējumu un mākslas vietu tajā. “Arterritory sarunu” būtiska iezīme ir ne tikai spēja izcelt dažādus un spilgtus cilvēkus, idejas, pasaules redzējumus un kaislību pret mākslu, bet arī interese un vēlme iemainīt pareizo jautājumu pret pareizo atbildi.

    Krājumā “Arterritory sarunas 7” iekļautas 18 intervijas ar māksliniekiem Deividu Šrigliju, Džeimsu Beketu, Julianu Rozenfeldu, Katju Novičkovu, Lari Strunki, Viljamu Kentridžu, Stelio Faitaki, Vironu Erolu Vertu un mākslinieku apvienības Slavs and Tatars dalībniekiem, mākslinieku un kinorežisoru Džulianu Šnābelu, vienu no pamanāmākajiem laikmetīgās mākslas kuratoriem Hansu Ulrihu Obristu, Beieleru fonda direktoru Bāzelē Semu Kelleru, galeristu un kuratoru Danielu Marconu, Kalnciema kvartāla un Āgenskalna tirgus attīstītājiem Mārtiņu un Kārlis Dambergiem, Tate muzeja Starptautiskās mākslas kolekcijas direktoru Gregoru Mjūru, kā arī mākslas tirgus pārzinātāju Adriano Pičinati di Torčello, modes dizaineri Agnesi Narņicku, un izstāžu dizaina un muzeju plānošanas ekspertu Timotiju Ventmilju.

    Savukārt sestajā “Sarunas ar kolekcionāriem” izdevumā iespējams iepazīties ar 12 mākslas kolekcionāriem, viņu krājumiem un svarīgajām dzīves izvēlēm. Jaunākajā izdevumā ir apkopotas intervijas ar tādām personībām kā Valērija Napoleone, Stefans fon Barta, Leopolds Veinbergs, Hans Nefkenss, Eneass Bastians, Artēmijs Troickis, Ramins Salsali, Kristians Kaspars Švarms, Deivids Robertss, Pēters Killēi, Džordžo Fazols, Sebastians Kepke un Folkers Veinholds. Sarunas ar šiem mākslas pazinējiem un mīļotājiem ikvienam atklāsies kā pārsteigumiem pilns ceļojums kolekcionāra privātajā pasaulē. Kādam varbūt šķiet, ka kolekcionēšana ir egoistiska nodarbe, taču mūsu varoņi ar saviem vārdiem un savu piemēru pierāda, ka tā nepavisam nav. To kolekcionāru loma, kuri iegulda mākslā, nepakļaujoties mākslas tirgus untumiem un veidodami savu kursu atbilstoši saviem priekšstatiem par talantu un kvalitāti, mūsu pasaulē tikai pastiprinās.

    2019. gada 19. septembrī

  2. Diskusija par simtgades kultūras notikumiem

    2018. gada decembrī Arterritory rīkoja diskusiju, kas veltīta jautājumam, cik veiksmīga vai neveiksmīga kopumā bijusi Latvijas Republikas simtgades publisko kultūras pasākumu programma un kādas varētu būt gūtās mācības nākotnei un citi secinājumi. Diskusijā piedalījās četri dalībnieki: Arterritory autors, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, publicists un kultūras pasākumu baudītājs Vents Vīnbergs, Latvijas Radio kultūras žurnāliste Anda Buševica, savukārt Latvijas simtgades biroju pārstāvēja tā starptautisko projektu vadītāja Leonarda Ķestere. Sarunu vadīja Arterritory redaktors Helmuts Caune. 

    Diskusija tapusi sadarbībā ar Vīna studiju un biedrību "Mākslas platforma", kā arī ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

    Šeit saite, kur lasāma diskusija.

    2019. gada 7. janvārī

  3. Purvīša balvas 2017 laureātu Annas Salmanes, Kriša Salmaņa un Kristapa Pētersona izstāde “Daudzskanis”

    No 2018. gada 15. septembra līdz 21. oktobrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kupola zālē bija skatāma lielformāta skaņas skulptūra "Daudzskanis", ko radījuši piektās Purvīša balvas laureāti Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons.

    "Daudzskanis" ir mehānisks lielizmēra stabuļu instruments. Dzirdama četrbalsīga polimetrija stingrā stilā. Katra stabule te spēlē savā ritmā, taktsmērā, tempā un augstumā. Dažādās skaņu rindas jaucas un pārklājas, sekojot savam algoritmam. Tomēr katrā ciklā ir mirklis, kad to trajektorijas satiekas.

    Šī objekta inspirācijas avots ir britu astrofiziķa Freda Hoila (Fred Hoyle) zinātniskās fantastikas romāns "Melnais mākonis", kur uzmanības centrā ir jēdziens "saprašanās". "Daudzskaņa" autori uzsver, ka reālajā pasaulē "saprašanos bieži sarežģī kultūras, izglītības, pieredzes, individuālā rakstura, dzimtes un dzīves posma īpatnības. Pilnīga saprašanās ir reti sasniedzama, bet tiek nepārtraukti pieprasīta. Izvirzot saprašanos kā nepieciešamību, atšķirīgi viedokļi izraisa rūgtumu. Mainot skata punktu un atšķirīgumu pieņemot par pamatstāvokli, cieņpilna nesaprašanās atbrīvo un bagātina".

    2018. gada 19. oktobrī, plkst. 17.30 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Kupola zālē (5. stāvā; Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā) izstādes “Daudzskanis” ietvaros ar “Priekšlasījumiem par nesaprašanos” uzstājās “PROVIDUS” direktore Iveta Kažoka un muzikologs Orests Silabriedis.

    “Saprašanās un nesaprašanās ne vienmēr ir pretmeti, kur saprašanās apzīmē kaut ko vēlamu un nesaprašanās – nevēlamu. Cita cilvēka, sabiedrības funkcionēšanas principu, pasaules likumsakarību pilnīga izprašana ir viena no bīstamākajām ilūzijām. Tikpat bīstama varētu būt vienīgi doma par saprašanās totālu neiespējamību – kad mēs atsakāmies saskatīt jebko saprotamu otrā cilvēkā, citā dzīvā būtnē vai pasaulē kopumā. Arī tā ir tikai ilūzija. Viss, ko mēs kā ierobežotas būtnes varam: paturēt atvērtu prātu tam, lai tiektos uz aizvien lielāku saprašanos,” uzskata “PROVIDUS” direktore, vadošā pētniece Iveta Kažoka.

    “Ja par saprašanos viss būtu skaidrs, mēs visi netērētu laiku uz zemes, bet pārtaptu ideālajās būtnēs, kas visu tver bez vārdiem un dzīvo bezmiesiskā harmonijā. Tomēr tā gluži nav. Man pašam ļoti patīk saprašanās. Vislabāk bezvārdu. Man ļoti nepatīk strīdēties, jo patiesība strīdos nedzimst. Gribu dzīvot delikātā saskaņā ar visām apkārtējām saprašanām, bet neesmu gatavs sliet vientulīgu zaru būdu mežā. Par saprašanos daudz un pareizi runā kvantu psiholoģijas pētnieki. Mācos no viņiem, taču vienalga turpinu nesaprasties un strīdēties. Ja dzīves jēga ir 42, varbūt saprašanās ir, piemēram, rebemols?” retoriski jautā muzikologs Orests Silabriedis.

    Izstāde "Daudzskanis" ir "Purvīša balvas" speciālprojekts, ko realizēja Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar kultūras projektu aģentūru INDIE, biedrību "Mākslas platforma" un mākslas un kultūras portālu Arterritory.com. 

    2018. gada 23. oktobrī

  4. Diskusija par kuratora prasmēm un funkcijām

    2018. gada rudenī Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūrā pirmo tika uzsākta programma, kurā var apgūt prasmes, kas nepieciešamas kuratora amata apguvei. Iedvesmojoties no šī notikuma, kā arī domājot par to, cik lielā mērā kuratora darbu vispār iespējams akadēmiski apgūt un kāds šobrīd ir kuratora stāvoklis Latvijā, Arterritory uz sarunu uzaicināja gan akadēmijas pārstāvi, gan reāli praktizējošus kuratorus, gan citus viedokļu līderus - diskusijā piedalījās LMA maģistra programmas vadītāja Antra Priede-Krievkalne, kuratores Maija Rudovska un Inga Lāce, mākslas stacijas “Dubulti” vadītāja Inga Šteimane, kā arī filozofs Artis Svece. Sarunu vadīja Arterritory pārstāvji Tomass Pārups un Helmuts Caune.

    Diskusija tapusi sadarbībā ar Vīna studiju un biedrību "Mākslas platforma", kā arī ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

    Šeit saite, kur lasāma diskusija.

    2018. gada 4. oktobrī

  5. Diskusija - jauniešu viedoklis par laikmetīgo mākslu Latvijā un pasaulē

    2018. gada aprīlī Arterritory.com aicināja uz sarunu četrus ar mākslu saistītus jauniešus, lai nedaudz parunātu par mākslu. Redakcijas pārstāvju – Helmuta Caunes un Augustes Petres – vadībā mākslas interesenti Alise Podniece un Georgs Sīlis, kā arī jaunie autori Aksels Bruks un Elizabete Džeina Rubene dalījās savos atklājumos, pārdzīvojumos un iespaidos par laikmetīgo mākslu Latvijā un pasaulē.

    Diskusija tapusi sadarbībā ar Vīna studiju un biedrību "Mākslas platforma", kā arī ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

    Šeit saite, kur lasāma diskusija.

    2018. gada 4. maijā

  6. Diskusija par postinterneta mākslu

    2018. gada janvārī Arterritory.com rīkoja diskusiju, kas bija veltīta postinterneta mākslas jēdzienam un tā problemātikai. Sarunā piedalījās mākslinieks, jauno mediju kultūras centra RIXC dibinātājs, Latvijas Mākslas akadēmijas un Liepājas Universitātes lektors Raitis Šmits, multimediju un virtuālās realitātes mākslinieks, Liepājas Universitātes vieslektors un RIXC līdzstrādnieks Jānis Garančs, mākslas kritiķis un kurators Kaspars Vanags un filozofs, žurnāla Punctum viesredaktors Igors Gubenko. Sarunu vadīja Arterritory redaktors Helmuts Caune.

    Diskusija tapusi sadarbībā ar Vīna studiju un biedrību "Mākslas platforma", kā arī ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

    Šeit saite, kur lasāma diskusija.

    2018. gada 24. janvārī

  7. IZSTĀDE “MĀKSLINIEKU RADĪTĀS ROTAS. NO PIKASO LĪDZ KŪNSAM. DIĀNAS VENĒ KOLEKCIJA”

    No 2017. gada 4. novembra līdz 3. decembrim Latvijas Nacionālajā mākslas muzeja Kupola zālē skatāma kultūras un mākslas portāla Arterritory.com rīkotā izstāde “Mākslinieku radītās rotas. No Pikaso līdz Kūnsam. Diānas Venē kolekcija”. Kopumā 113 rotas, kuru autori ir 82 leģendāri un spilgti 20. un 21. gadsimta mākslinieki. Pablo Pikaso, Mens Rejs, Rojs Lihtenšteins, Makss Ernsts, Jojoi Kusama, Luīze Buržuā, Žans Kokto, Žoržs Braks, Nikija De Sentfāla, Lučio Fontana, Entonijs Gormlijs, Kīts Herings, Demjens Hērsts, Anišs Kapūrs, Joko Ono, Frenks Stella, Roberts Raušenbergs un citi. Līdz ar šo izstādi daudzas leģendāras mākslas pasaules personības ar saviem darbiem Rīgā ir pārstāvētas pirmoreiz. Izstādes ieskaņā - 3. novembrī Latvijas Nacionālās mākslas muzeja Konferenču zālē notika Diānas Venē publiska lekcija “Mākslinieku radītas rotas. Mākslas vēstures esence miniatūrā”.

    Šī ekspozīcija ne tikai atklāj izcilus mākslas darbus, bet vienlaikus koncentrētā formātā piedāvā iepazīt 20. gadsimta otrās puses un 21. gadsimta aktuālās mākslas procesa spilgtas personības, kurām bijusi izšķirīga loma šodienas mākslas tēla veidošanā.

    Diāna Venē (Diane Venet) pati savu kolekciju dēvē par "intīmo muzeju". Ne vien tāpēc, ka tā ir tik kompakta, ka satilpināma pāris kastēs, bet arī tālab, ka mākslinieku radītās rotas savā dziļākajā būtībā ir atslēga, kas ļoti īpašā veidā savieno privāto un mākslas vēsturi. Kopumā krājumā, kas tapis vairāk nekā 20 gadu laikā, ietilpst gandrīz 200 vienību.

    Ekspozīcijas kontekstā zīmīga loma ir tās arhitektoniskajam tēlam, kura autors dizaineru duets "Mare&Rols" (Rolands Pēterkops un Mārīte Mastiņa).

    Izstādi rīko Arterritory.com sadarbībā ar Latvijas Nacionālais mākslas muzeju un biedrību "Mākslas platforma". Izstādi atbalsta SIA “Alfor”, Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic”, Porsche centrs Rīga, Live Riga, Francijas institūts Latvijā, viesnīca “Gallery Park Hotel”, P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības, informatīvo atbalstu sniedz žurnāls “Pastaiga” un ziņu portāls “Delfi”.

    2017. gada 7. novembrī

  8. ARTERRITORY DISKUSIJA PAR GRAFIKAS DIZAINA SITUĀCIJU

    2017. gada augustā Arterritory.com aicināja uz sarunu dizaina profesionāļus, lai runātu par grafikas dizaina situāciju Latvijā. Diskusiju vadīja Ieva Zībārte, pēc izglītības arhitekte, kura jau gandrīz 20 gadus raksta par arhitektūru un dizainu, kā arī pati realizējusi daudzus projektus – grāmatas, izstādes u.c. –, kuros bijusi sadarbība ar grafikas dizaineriem. Diskusijā piedalījās: Evelīna Ozola – arhitekte, pilsētplānotāja, portāla FOLD dibinātāja, Ilze Kalnbērziņa-Praz - dizainere, kura studējusi produktu dizainu, filozofiju un antropoloģiju, Jānis Birznieks - kurš ar grafikas dizainu viņš strādā kopš 2000. gadu sākuma, pārsvarā tā ir jaunu zīmolu izstrāde vai pārzīmološanas projekti, Maija Rozenfelde - mācījusies komunikāciju dizainu Pratt institūtā Ņujorkā, darbojas kā grafikas dizainere, specializējoties iepakojuma dizaina jomā, grafikas dizainers Kirils Kirasirovs - šajā sfērā darbojas gandrīz 20 gadus, Edgars Zvirgzdiņš - Associates Partners & Sons studijas dibinātājs un dizaina direktors.

    Diskusija tapusi sadarbībā ar Vīna studiju un biedrību "Mākslas platforma", kā arī ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

    Šeit saite, kur lasāma diskusija

    2017. gada 29. septembrī

  9. ARTERRITORY SARUNAS AR KOLEKCIONĀRIEM” 4. SĒJUMA PREZENTĀCIJA VIENNACONTEMPORARY MESĒ

    viennacontemporary meses laikā, kuras centrālā uzmanība, kā allaž, vērsta uz Centrālās, Ziemeļeiropas un Austrumeiropas reģionu mākslas ainu, notika Arterritory izdevuma “Arterritory sarunas ar kolekcionāriem” 4. sējuma prezentācija un saruna ar vienu no izdevuma interviju varoņiem – lietuviešu mākslas kolekcionāru Viļu Kavaļausku (Vilius Kavaliauskas). Viļus Kavaļausks sarunā ar kuratori un komunikāciju eksperti no Vīnes Irēnu M. Gludovaču (Irene M. Gludowacz) diskutēja par šodienas Baltijas mākslas ainas būtiskākajiem procesiem, fokusējoties uz tēmu “Kolekcionāra loma un ietekme reģionā”. Viens no sarunas atskaites punktiem – kā piemērs kolekcionāra atbildībai mūsdienās – bija Viļa Kavaļauska vadītā Lewben Art Foundation kolekcijas aizsākums, kas saistāms ar lietuviešu trimdas mākslinieku apzināšanu, viņu darbu kolekcionēšanu, daiļrades pētniecību un atgriešanu dzimtenē.

    “Arterritory sarunas ar kolekcionāriem” 4. sējumā publicētas 13 intervijas ar kolekcionāriem. “Arterritory sarunas ar kolekcionāriem Nr.4” izdotas kā divi atsevišķi izdevumi latviešu un angļu valodā.

    2017. gada 25. septembrī

  10. Sigalita Landava. DeadSee. Video. 2005.

    Sigalita Landava. DeadSee. Video. 2005.

    ARTERRITORY.COM PIEDĀVĀ: IZSTĀDE “SAPŅI UN DRĀMAS”

    Kultūras un mākslas izdevniecības “Arterritory.com” rīkotā izstāde “Sapņi un drāmas,” kas no 7. oktobra līdz 6. novembrim būs skatāma topošajā mākslas centrā “Zuzeum” (Lāčplēša ielā 101), ir līdz šim vērienīgākā Izraēlas laikmetīgās mākslas reprezentācija Baltijā. Izstādes kurators ir pazīstams Telavivā dzīvojošs filosofs, Becalēla Mākslas un dizaina akadēmijas Jeruzalemē pasniedzējs Rojs Brands, un tajā pārstāvēti 14 pazīstami izraēļu mākslinieki - Porat Solomon, Dor Guez, Nir Hod, Guy Zagursky, Noa Eshkol, Avner Ben-Gal, Sagit Mezamer, Erez Israeli, Keren Yeala Golan, Marik Lechner, Daniel Kiczales, Eitan Ben-Moshe, Sigalit Landau, Yehudit Sasportas.

    Izstāde “Sapņi un drāmas” ir vitāls stāsts par šodienas Izraēlu. Par tās priekiem un bēdām, par lieliem sapņiem un klusām drāmām. Un arī par paaudzi, kas vēlas atrast jaunus veidus, kā realizēt savas utopijas un tiecas ideālus pārvērst realitātē. “Es nezinu – uz labu vai uz ļaunu, bet Izraēlas raksturlielums ir intensitāte, un māksla un kultūra ir tās līdzdalībniece un atspulgs vienlaikus. Mītiska un ikdienišķa, šodienas konfliktu un pagātnes traumu piesātināta, skarbas realitātes un augstu ideālu maisījums,” saka izstādes kurators Rojs Brands.

    “Sapņi un drāmas” reprezentē Izraēlas laikmetīgās mākslas valodu un izteiksmes veidus visplašākajā spektrā. Izstādes ietvaros par tās platformu kļūs arī vairāki citi pilsētas asinsrites vibrējošie mezgli – Latvijas Nacionālais Mākslas muzejs, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija, kā arī kafejnīcas “Kolekcionārs,” “Vest,” “Rocket Bean Roastery” un restorāns “36.līnija” Jūrmalā.

    Izstādes “Sapņi un drāmas” būtiska sastāvdaļa ir arī ekspozīcijas katalogs, kas kalpo ne tikai kā izstādes papildinājums, bet vienlaikus arī pašpietiekams izdevums, ar kura palīdzību iepazīt laikmetīgās Izraēlas mentālo un emocionālo daudzslāņainību. Tā līdzautoru vidū ir arī izraēļu komiksu māksliniece Tamāra Blumenfelda un The New Yorker autore Ruta Margalita. Kataloga dizaina autors ir mākslinieks Krišs Salmanis.

    Vienlaikus ar šo projektu savas institucionālās robežas paplašina izdevniecība “Arterritory.com”, piesakot sevi arī kā laikmetīgās mākslas izstāžu producentu, kura uzmanības fokusā atradīsies spilgtas un zīmīgas aktuālās mākslas parādības un procesi. “Arterritory.com” direktore Una Meistere: “Izraēla ir ļoti īpaša un arī kontraversālu stereotipu apvīta teritorija. Šī izstāde ir savveida izaicinājums arī mums pašiem, un vienlaikus turpinājums Arterritory.com pamatmērķim – veicināt diskusiju par mūsdienu pasaules aktualitātēm, izmantojot mākslas valodu un akcentējot tās nepārprotami būtisko lomu mūsdienu cilvēka eksistencē.”

    Projektu atbalsta Rīgā dzimušais uzņēmējs un mākslas patrons Leons Zilbers: “Māksla visos laikos ir veicinājusi savstarpēju izpratni un kalpojusi kā augsne jaunām idejām. Manuprāt, tās ir vērtības, kas vitāli svarīgas arī šodien. Un šī izstāde, kurā skatāma mūsdienu Izraēlas mākslinieku ideju, pārdomu un laikmeta sajūtu esence, tam ir spilgts apliecinājums.”

    2017. gada 30. augustā

  11. ARTERRITORY DISKUSIJA PAR MĀKSLU INTERJERĀ

    Arterritory 2017. gada maijā rīkoja diskusiju par mākslu interjerā, kurā piedalījās interjera salona Krassky vadītājs Aigars Zelmenis, arhitekts Andis Sīlis, Pillar grupas interjera dizainere Anete Šalma, stila grupas Xcelsior vadītājs Artūrs Martinsons un mākslinieki Andris Vītoliņš un Kristians Brekte. Diskusiju vadīja arhitekts un arhitektūras kritiķis Vents Vīnbergs. Diskusija tika rīkota saistībā ar Arhitektūras nedēļu, kas Latvijā tika atzīmēta no 15. līdz 19. maijam, un kuras mērķis bija izcelt Latvijas arhitektūras izcilākos sasniegumus pēdējā gada laikā un veicināt plašākas sabiedrības iesaisti arhitektūras vidē.

    Šeit saite, kur lasāma diskusija

    Diskusiju rīkoja Arterritory.com sadarbībā ar Vīna studiju un Biedrību "Mākslas platforma"

    2017. gada 19. maijā

  12. IZNĀCIS "ARTERRITORY SARUNAS AR KOLEKCIONĀRIEM" CETURTAIS IZDEVUMS LATVIEŠU VALODĀ

    2017. gada 14. jūnijā mākslas kafejnīcā/restorānā „Kolekcionārs“ Rīgā notika sērijas "Arterritory sarunas ar kolekcionāriem" ceturtā izdevuma latviešu valodā atvēršana.

    Jaunais izdevums iekļauj 13 sarunas ar mākslas pasaulē ievērojamiem kolekcionāriem no visas pasaules, cilvēkiem, kuri katrs savā veidā līdzdarbojas, virza un veido šī brīža mākslas un kultūras telpu – Parīzē, Ņujorkā, Berlīnē, Buenosairesā, Kentuki, Floridā, Telavivā, Briselē, Londonā, Lemī, Helsinkos un Viļņā. “Arterritory sarunas ar kolekcionāriem Nr. 4“ varoņi ir Roberts M. Rūbins, Ērika Hofmane-Kēnige, Noemi Givona, Frederiks de Goldšmits, Els Šendss, Kandida Gertlere, Amoss Šokens, Timo Mietinens, Endrū un Kristīne Holi, Galila Barzilaī-Olandē, Viļus Kavaļausks, Patrisija Vergesa un Bernārs Venē.

    “Arterritory sarunas ar kolekcionāriem Nr. 4“ tēma – vai cilvēkā var būt atrodams īpašs kolekcionēšanas gēns. Amerikānis Roberts M. Rūbins, kas līdz ar laikmetīgo mākslu kolekcionē modernisma namus un nepabeigtus scenārijus uzskata, ka “par kolekcionāru piedzimst, nevis kļūst. Patiesībā domāju, ka kolekcionēšana ir… maza nobīde ģenētiskajā kodā.”

    Kopš 2014. gada izdevumu sērijā “Arterritory sarunas ar kolekcionāriem” latviešu un angļu valodās ir publicētas 47 intervijas ar pasaules vadošiem mākslas kolekcionāriem.

    Jaunais sarunu izdevums ir īpašs ar to, ka daļa no eksemplāriem ir veidota kā ēdienkarte mākslas kafejnīcai/restorānam „Kolekcionārs“ – tā apmeklētāji varēs baudīt maltīti, lasot jaunās Arterritory sarunas.

    2017. gada 15. jūnijā

  13. ARTERRITORY STĀSTI PAR MĀKSLINIEKIEM. FOTOGRĀFIJAS. AGNIJA GRIGULE

    Izstāde “Vīna Studijā”

    No 24. februāra  “Vīna Studijā” Rīgā, Elizabetes ielā 10, būs skatāma izstāde “Arterritory stāsti par māksliniekiem. Fotogrāfija. Agnija Grigule”.

    Ja izstāde ir publiska telpa, kur mākslinieks caur saviem darbiem satiek skatītāju, kur jebkurš var atnākt un mēģināt izdibināt autora pasauli, tad mākslinieka darbnīca vienmēr ir nesusi līdzi noslēpumainības auru, bijusi kā intriga, kas uzdod jautājumus, – kas tajā notiek, kā darbi rodas, kā notiek gatavošanās izstādei? Tā ir privātā telpa, kas satur informāciju, kas izstādēs paliek aiz kadra. Pagājušā gada vasarā mākslas un kultūras portāls Arterritory.com aizsāka fotostāstu sēriju par māksliniekiem, caur attēliem mēģinot notvert noskaņas un sajūtas, vietas un situācijas, lai kaut nedaudz apjaustu netveramo mākslinieka radošo procesu. Fotogrāfiju sērijas tika publiskotas portālā, tādā veidā gan aktualizējot mākslas notikumus, gan pievēršot uzmanību jauniem vārdiem.

    Izstādē “Vīna Studijā” pavisam būs skatāmas 30 fotogrāfijas no sešām mākslinieku darbnīcām. To varoņi ir gan plašāk zināmi autori – Kristaps Ģelzis, Ivars Heinrihsons, Sarmīte Māliņa un Kristaps Kalns, Gļebs Panteļejevs – , gan Latvijas mākslas jaunā paaudze – Elīna Brasliņa, Indriķis Ģelzis.

    Fotostāstu autore ir jaunā daudzsološā fotogrāfe Agnija Grigule, kura šobrīd darbojas Arterritory komandā. Viņa par sevi saka: “Jau kopš bērnības man ir bijis talants ieraudzīt ko īpašu pat visvienkāršākajās lietās un to parādīt citiem interesantā veidā. Ar fotokameru sāku spēlēties jau 8 gadu vecumā – fotografēju sevi, radiniekus, draudzenes. Daudziem patika, kā es fotogrāfijā spēju notvert cilvēku emocijas, kādu izvēlos sava skatījuma leņķi.

    Fotografējot es iegrimstu savā pasaulē. Ja portretēju cilvēku, tad ļoti īpašā veidā runāju ar viņa domām. Es sajūtu viņa prieku un arī pārdzīvojumus. Fotografēšana ir mana sirdslieta un man ļoti patīk cilvēkiem caur to parādīt arī savas izjūtas.”

    Izstādi “Arterritory stāsti par māksliniekiem. Fotogrāfija” organizē portāls Arterritory.com un biedrība“Mākslas platforma” sadarbībā ar “Vīna Studiju”.

    2016. gada 22. februārī

  14. KLAJĀ NĀCIS CETURTAIS IZDEVUMS ARTERRITORY SARUNAS”!

    Piecpadsmit sarunas par brīvību un citām aktuālām tēmām

    Mākslas un kultūras portāls Arterritory.com laidis klajā ikgadējo izdevumu “Arterritory sarunas Nr.4". Tajā iekļautas 15 interesantākās portāla radošās komandas veidotās intervijas ar māksliniekiem, režisoriem un kuratoriem, kas notikušas 2015. gadā.

    Šogad daudzās no Arterritory sarunām pieminēts BRĪVĪBAS jēdziens. Šķiet, vēl pirms salīdzinoši neilga laika neviens nespēja iztēloties, ka "brīvība" atkal varētu nokļūt ikdienas dzīves un domāšanas uzmanības centrā. Ka ierastā brīvība varētu kļūt nevienkārša un pārvērsties par “dārgu prieku”. Un – vai ar visiem mēs gribam dalīties brīvībā, kas mums ir?

    “Vairāk brīvības, vairāk iecietības, mazāk ortodoksālu struktūru atgriešanās politikā un attiecībās, vairāk apskaidrības, jā – vairāk brīvības,” tā savu ideālo pasauli redz austriešu mākslinieks Ervīns Vurms. Brīvības tēmu, stāstot par mākslas situāciju Polijā, izvērš arī ne mazāk pazīstamais poļu mākslinieks Miroslavs Balka. Par brīvību un aizliegumiem prāto par britu mākslas skatuves kulta varoņiem kļuvušie Gilberts un Džordžs. Vēl viens britu autors Laiems Giliks brīvību redz kā mākslinieka ikdienas nastu – izvēlēties tēmu, koncepciju, mediju, būt atbildīgam un pieņemt lēmumu.

    Izdevuma interviju varoņu vidū ir arī mākslinieki Olafurs Eliasons, Drīss Ferhūfens, Rauls Kellers, Hirosi Sugimoto, Miķelis Fišers, modes dizainers Rolands Pēterkops, teātra un kino cilvēki Dmitrijs Čerņakovs, Jenss Hillje un Agņeška Holanda, muzeja kurators Ariks Čens un Vīnes biennāles iniciators Kristofs Tūns-Hoenšteins. Viņi visi dažādos veidos būvē savstarpējās attiecības ar savu brīvību un dažādos veidos tiecas vērst savas mākslas vērotāja skatienu uz viņa paša brīvību.

    “Arterritory sarunas” ir izdotas kā trīs atsevišķi izdevumi latviešu, angļu un krievu valodā. Izdevumu vizuālo tēlu radījusi dizaina apvienība “Augusts”, saturiskā formāta veidotāji ir portāla radošā komanda, bet izdevumu koncepta autores ir Arterritory.com direktore Una Meistere un galvenā redaktore Daiga Rudzāte.

    Izdevumu iespējams iegādāties galerijā “Istaba”, grāmatu un kultūrpreču mājā “NicePlace Mansards”, galerijā “Neputns”, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, konceptveikalā “RIIJA”, restorānā/veikalā “Vīna studija”, galerijā “Putti”, Narvessen preses kioskos Rīgā (sākot no trešdienas), savukārt lasīšanai tas pieejams viesnīcas “Neiburgs” lasītavā un restorānā “Osiris”.

    2015. gada 21. decembrī

  15. FILMIZRĀDE: OUT OF FASHION - 
    pētniecisks stāsts par patērētājkultūras un fast-fashion neglaimojošo būtību

           Out of Fashion / Moest väljas (Homeless Bob Production, Igaunija)

           Kinoteātris K.Suns (Elizabetes iela 83/85)

           2015. gada 14. novembris, plkst. 17.00

           Biļetes cena: EUR 2; studentiem, uzrādot apliecību, ieeja bez maksas

    Kultūras un mākslas portāls Arterritory.com un fonds “Mākslas platforma” aicina interesentus izsekot pazīstamās igauņu modes dizaineres Rētas Ausas (Reet Aus) aktivitātēm upcycling modes nišā - dokumentālajā filmā Out of Fashion, kas šī gada 14. novembrī, plkst. 17.00 tiks izrādīta kinoteātrī K.Suns, Rīgā.

    Out of Fashion ir igauņu filmveidotāja Jāka Kilmi (Jaak Kilmi) un vācu dokumentālista Lenarta Laberenca (Lennart Laberenz) filma, kuras centrā ir Rēta Ausa - šobrīd vienīgā Eiropas modes dizainere, kam izdevies upcycling pārvērst kaut nelielā, bet masu ražošanā. Industrijas mestais izaicinājums un pētnieciskā interese motivējusi dizaineri izzināt spožo zīmolu slēpto oderi, atklājot patērētājkultūras un fast-fashion patieso, nebūt ne glaimojošos būtību.

    Kopš 2002. gada Rēta Ausa darbojas, tā dēvētajā, upcycling modes nišā, kas nozīmē, ka dizaineres tērpu kolekcijas top no ražošanas atkritumiem jeb industriālajiem pārpalikumiem. Jau vairākus gadus Rēta sadarbojas ar Beximco rūpnīcu Bangladešā, no kuras viņa ‘pārķer’ tur tapušo Zara, H&M, Tommy Hilfiger, Calvin Klein un citu pazīstamu modes zīmolu ražošanas procesa pārpalikumus pirms tie nokļuvuši atkritumu poligonā.

    Tapusi laikposmā no 2009. līdz 2014. gadam, filma asociatīvi izseko viena džinsu pāra tapšanas vēsturei – no kokvilnas lauka Dienvidamerikā, ražotnes Bangladešā, kur strādnieki saņem 8 eiro mēnesī, līdz gatavā produkta nonākšanai H&M vai Zara veikalu plauktā. Izaicinājums un pētnieciskie ceļi Rētu Ausu aizveduši arī līdz PVH korporācijai Ņujorkā (tās paspārnē atrodas Tommy Hilfliger un Calvin Klein) un H&M mītnei Stokholmā. Apzinoties, ka tikai lielās korporācijas spēj radikāli mainīt industriju, Rētas ambīcija bijusi atrast brendu, kurš upcycling filosofiju varētu padarīt par sava ražošanas procesa daļu. Kaut filmā redzams, cik pārliecinoši prezentācijā PVH korporācijas vadībai Rēta pierāda, ka, izmantojot ražošanā procesa pārpalikumus, masu brendi vismaz par 50 procentiem varētu samazināt ūdens patēriņu, PVH mītnē viņas iniciatīva atbalstu neguva. Pēcāk viņa tikpat birokrātiski vēsu atteikumu saņēma arī no H&M.

    Filma Out of Fashion pirmizrādi piedzīvoja septembra vidū – Tallinas Dizaina nedēļas laikā.

  16. BRUNO BIRMAŅA NEPIERADINĀTO RELIKVIJU IZSOLE

    Tērpi, rotas, skices / 2015. gada 30. septembris – 1. oktobris / Koncepta veikalā „Paviljons“

    Kultūras un mākslas portāls Arterritory.com un biedrība „Mākslas platforma” aicina uz modes dizainera Bruno Birmaņa Nepieradināto relikviju labdarības izsoli, kas notiks šā gada 1. oktobrī koncepta veikalā „Paviljons“ Tērbatas ielā 55, Rīgā. Izsolē tiks piedāvāti ekskluzīvi priekšmeti – tērpi, rotas, skices –, kas savulaik tapuši Bruno Birmaņa un Uģa Rūķīša 1987. gadā izveidotajam tērpu teātrim “Postbanālisma balle”, Nepieradinātajai modes asamblejai, kas notika no 1989. līdz 1994. gadam, un pēdējo reizi – 1999. gadā, kā arī citiem Bruno Birmaņa radošajiem projektiem.

    Arterritory direktore Una Meistere: “Nepieradinātās Modes asambleja joprojām uzskatāma par spēcīgāko un leģendārāko pasākumu Latvijas modes vēsturē. Atmodas vispārējā pacilātības gaisotnē tā bija absolūta radošo impulsu, gara un instinktu brīvlaišana. Iespējama tikai konkrētajā laikā un brīdī. Bruno Birmanis un viņa domu biedri to precīzi sajuta, kļūstot par sava laika vibrāciju lakmusa papīrīšiem. Toreiz viņiem izdevās tas, par ko mūsdienu radošās industrijas cīnās līdz šim brīdim – pilntiesīgi iezīmēt Latviju Eiropas modes/dizaina kartē. Kā neordināru, traku un neprātīgu ideju epicentru.”

    Nepieradinātās Modes asamblejas viesu vidū bija vesela nu jau leģendu plejāde – gan britu modes enfant terrible, tolaik vēl Londonas Sentmārtina Dizaina koledžas students, Aleksandrs Makvīns, gan 1960. gadu futūrisma klasiķis Pako Rabane, gan ekscentriskais britu tēlnieks un rotu mākslinieks Endrū Logans ar savu uzticamo kompanjoni – ugunīgo 70. gadu modes leģendu Zandru Roudsu, gan krievu laikmetīgās kultūras spīdeklis Andrejs Barteņevs un daudzi citi.

    Bruno Birmanis saka: "Man šķiet būtiski tas, ka šie objekti ir sava laika zīmes, liecības notikumiem, kas izraisīja pārmaiņas Latvijas modes dzīves stāstā un, es uzdrīkstos teikt, satricināja šejienes kultūras telpu. Tie ir artefakti – katrs ar savu stāstu, katrs ar savu enerģētiku un katrs ar savu emocionālo lādiņu – kā viss, kas tapis kreatīva procesa rezultātā."

    "Nepieradināto relikviju labdarības izsole" ir pasākumu kopums, kas koncepta veikala "Paviljons" telpās Tērbatas ielā 55 norisinās no 30. septembra līdz 1. oktobrim.

    30. septembrī pulksten 18.30 notiks Bruno Birmaņa un kultūras žurnālistes Unas Meisteres Publiskā saruna, uz kuru aicināti visi interesenti. Abas dienas "Paviljonā" apskatāma izsolē piedāvāto priekšmetu izstāde, savukārt pati izsole notiks 1. oktobrī pulksten 19.00.

    Pavisam tiks izsolīti 16 priekšmeti, tajā skaitā Bruno Birmaņa tērpu skices Latvijas pirmajai olimpiskajai komandai pēc neatkarības atgūšanas; tērpu skices Bruno Birmaņa un Uģa Rūķīša tērpu teātra “Postbanālisma balle” kolekcijām “Iela”, “Kāzas”, “Mistika”; kā arī Endrū Logana veidotā piespraude, Bruno Birmaņa tērpi un galvas rota kolekcijai “Kāzas” u.c.

    Izsoles ienākumi tiks ziedoti bērniem ar īpašām vajadzībām biedrības “Skalbes” un “Latvijas Autisma apvienības” projekta “Uzvedības terapija un sociālo prasmju trenēšana 4–8 gadus veciem bērniem ar uzvedības problēmām” ietvaros.

    Izsoles katalogs lejuplādējāms šeit:

    https://dl.dropboxusercontent.com/u/5817170/BB_katalogsNEW.pdf